Pārdomas dzejā

Apbrīnas vērts

Man ļauts tevi apbrīnot,
No tāluma aplūkot,
Kā baudi spēles un rotaļas,
Kā veido sapņus savus.

Tavās acīs redzēt varu to,
Cik daudz prieka apslēpts tajās.
Tavā sirsniņā tik daudz
Mīlestības vēl neatklātas dzīvo.

Man ļauts tevi apbrīnot,
No tāluma aplūkot.
Tevī tik daudz cerību
Un neatklātu sapņu mājo.

Jans Ikes

-----------------------------------------------
Vēlos šo rudeni dāvāt tev

Vēlos šo rudeni dāvāt tev
Kā mazu cerību no sevis.
Vēlos šo rudeni dāvāt tev 
Ar jūtām un mīlu karstu pildītu.

Varbūt tā tev noderēs,
Varbūt tā tevi sargās
Ziemā, kad auksti vēji kauks
Un tava dvēsele ko siltu meklēs.

Vēlos šo rudeni dāvāt tev
Kā piemiņu no sevis paša.
Vēlos šo rudeni dāvāt tev,
Cerot, ka noderēs tev.

Jans Ikes

------------------------------------

Rudens klusi aizskalo asaras tavas

Rudens klusi aizskalo asaras tavas-
It viss šajā dzīvē ir spēle.
Kurš uzvarēs, kurš zaudēs-
To nolems liktens kauliņi mestie.

It viss šajā dzīvē ir spēle
Un nav vairs svarīga ieņemtā vieta.
Pirmais ar godalgu vai pēdējais bez tās- 
Šis izaicinājums liktens rokās likts.

Rudens klusi aizskalos asaras tavas-
Vari raudāt un bēdās maldīties.
Vienalga, viss ir liktens rokās likts,
Pat nākotne un ceriņkrāsu cerības.

Jans Ikes

1 komentārs: